Kriminālkodeksa 331. pants atklāj jēdzienu noziegumi pret militāro dienestu. Definīcijas pamatā ir vispārējais noziegumu jēdziens, kura obligātās pazīmes norādītas Kodeksa 14. panta 1. daļā. Šīs darbības neapšaubāmi rada īpašu, paaugstinātu apdraudējumu iedzīvotājiem, sabiedrībai un valstij kopumā. Tālāk mēs apsvērsim šo noziegumu vispārīgās īpašības.

Definīcija

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 1.331. noziegumi pret militāro dienestu- nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas Č. Kodeksa 33. pantu, pārkāpjot noteiktos dienesta noteikumus, ko izdarījušas personas bruņotajos spēkos, militārajās vienībās, formējumos, vienībās u.c. saskaņā ar līgumu vai iesaukšanu, kā arī rezervē esošie subjekti savu militāro mācību laikā.

Vispārējā noziegumu pret militāro dienestu aprakstā šīm darbībām ir šādas obligātas pazīmes:

• Nelikumība.
• Sodāmība.
• Sabiedrības apdraudējums.
• Vainas apziņa.

Uzbrukumu specifika

Kriminālkodeksā ietvertās noziegumu pret militāro dienestu definīcijas nosaka šo darbību raksturojums un nepieciešamība tos atšķirt no citiem uzbrukumiem. Tas ietver arī tradīcijas, kas veidojās valsts militārajās krimināltiesībās.

331.pantā atklātais jēdziens norāda uz īpašām nelikumības pazīmēm, darbību priekšmetu un priekšmetu. Vainas apziņa, briesmas noziegumi pret militāro dienestu, to sodāmība ir arī noteiktas specifiskas iezīmes. Tie ir tieši saistīti ar dienesta raksturu KF bruņotajos spēkos.

Apdraudējums sabiedriskajām attiecībām

Ņemot vērā noziegumu pret militāro dienestu raksturojums, nevar nepievērst uzmanību draudu specifikai, ko šīs darbības rada sabiedrībai. Bīstamība izpaužas, nodarot kaitējumu vai radot risku valsts, indivīda un visas sabiedrības interesēm.

Bīstamības specifika slēpjas apstāklī, ka šis noziegums aizskar, pirmkārt, militāro drošību un valsts aizsardzības spējas. Tas jāsaprot kā valsts drošības stāvoklis no dažādiem ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Militāro krimināltiesību pastāvēšanu nosaka valsts drošības aizsardzības nepieciešamība un nozīme.

Nelikumība

Tas tiek saprasts kā tādas darbības aizliegums, kas rada draudus sabiedrībai. Attiecīgi darbība/bezdarbība, kas nav paredzēta Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā, nav uzskatāma par noziedzīgu.

Noziegumi pret militāro dienestu ir īpaša nelikumība. Tas ir saistīts ar faktu, ka par šādiem uzbrukumiem tiek atzīti tikai tie uzbrukumi, kas uzskaitīti Kodeksa 33.nodaļā un kurus militāro mācību laikā izdarījuši tikai militārpersonas vai pilsoņi rezervē.

Attiecīgo darbību prettiesiskuma specifiku nosaka to bīstamības raksturs. Turklāt jāņem vērā, ka visas rakstu dispozīcijas par p noziegumi pret militāro dienestu ir segas (atsauces). Tas nozīmē, ka konkrēta akta saturu nosaka īpašas militārās tiesību normas. Par šo normu pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Kriminālkodeksu. Šis apstāklis ​​norāda uz kriminālo un militāro tiesību normu ciešu savstarpējo saistību.

Vainas apziņa

Šī zīme ir iekļauta starp jebkura nozieguma obligātajiem elementiem. Subjektam ir jāuzņemas atbildība par darbībām un sekām, kas rodas to izdarīšanas rezultātā, ja viņa vaina ir pierādīta.

Kriminālkodeksa 5.nodaļas normas nosaka vainas formas, konstatē tīša uzbrukuma, nolaidības dēļ izdarītu darbību pazīmes un dod pamatu darbības nevainīguma kvalificēšanai. Šie noteikumi attiecas uz visa veida noziegumiem pret militāro dienestu vispārīgā veidā bez izņēmumiem.

Aplūkojamo uzbrukumu vainas specifika nosaka tās saturu. Tas atspoguļo nozieguma īpašo raksturu un sastāv no tā, ka pilsonis, rīkojoties tīši vai neuzmanīgi, saprot (netieša/tieša nolūka vai vieglprātības gadījumā) vai neapzinās, lai gan viņam vajadzēja vai būtu varējis apzināties (ja nolaidība) viņa uzvedības nelikumību un kaitējumu, ko tā rada militārajai drošībai.

Atšķirība no citiem aktiem

Noziedzīgs nodarījums pret militāro dienestu jābūt visām obligātajām un īpašajām iezīmēm. Ja vismaz viena trūkst, darbību nevar kvalificēt pēc Kodeksa 33. nodaļas noteikumiem.

Piemēram, tie nav noziegumi pret militāro dienestu militārpersonu iejaukšanās, kas nepārkāpj dienesta kārtību (izvarošana, zādzība, laupīšana un citi, kas nav ietverti 33. nodaļā).

Tāpat ir jānošķir attiecīgie noziegumi un disciplinārpārkāpumi. Daudzos gadījumos to ārējās pazīmes un saturs sakrīt. Galvenās norobežojošās pazīmes ir nelikumības raksturs un sabiedriskās bīstamības līmenis.

Skaņdarbu apraksta nianses

Juridiskais kritērijs norobežošanai noziegumi pret militāro dienestu un pārkāpums - uzvedības nelikumības veids.

Par dienesta veikšanas kārtības pārkāpumu var atzīt tikai tādu darbību/bezdarbību, kas nostiprināta 33.nodaļā un paredz kriminālatbildību.

Tikmēr normu dispozīcijās aktu elementi formulēti dažādi. Darbību noziedzīguma atzīšana ir tieši atkarīga no nozieguma sastāva aprakstīšanas veida.

Uzbrukuma pazīmes var būt detalizētas (piemēram, kaitējuma nodarīšana veselībai (smags, mērens), nāves izraisīšana cietušajam nolaidības dēļ, ieroču lietošana utt.). Šādās situācijās darbības noziedzīguma noteikšana ir pavisam vienkārša. Taču vērtējošus jēdzienus var izmantot arī pazīmju raksturošanai (piemēram, būtiska kaitējuma nodarīšana dienesta interesēm). Šādos gadījumos rīcības nelikumības atzīšana būs atkarīga no radušos faktisko seku analīzes.

Praksē gadās, ka nodarījums, lai arī tajā ir 33. nodaļas normā aprakstītā nozieguma pazīmes, tiek uzskatīts par disciplinārpārkāpumu.

Akta mazākums

Šis termins lietots Kriminālkodeksa 14.pantā. Kā norādīts normas otrajā daļā, par noziedzīgu nodarījumu nevar tikt atzīta rīcība, kas satur Kriminālkodeksā noteiktas prettiesiskas darbības pazīmes un tās nenozīmīguma dēļ nerada draudus sabiedrībai.

Šis noteikums attiecas arī uz aplūkoto prettiesisko darbību/bezdarbības kategoriju. Attiecīgi tas nenotiek, ja tiek konstatēts, ka pilsoņa uzvedības sociālais apdraudējums ir nenozīmīgs, ļaujot aktu kvalificēt kā disciplinārpārkāpumu.

Iepriekšminētajās situācijās par diferenciācijas kritēriju kalpo apdraudējuma pakāpe sabiedrībai. Darbības mazsvarīgums, ko raksturo gan subjektīvās, gan objektīvās pazīmes, kas kalpo par pamatu KL 14. panta noteikumu piemērošanai, izslēdz uzvedības krimināltiesisko (noziedzīgo) sastāvu. Noziegumiem, kas pārkāpj dienesta noteikumus bruņotajos spēkos, vienmēr ir raksturīga augstāka kriminālās bīstamības pakāpe nekā jebkuram disciplinārpārkāpumam.

Kompozīcijas iezīmes

Aktu konstrukcija ietver elementus, kas kopīgi visiem noziegumiem:

• objekts un objektīvs aspekts;
• subjektīvā un subjektīvā daļa.

Katrai no četrām sastāvdaļām ir noteiktas juridiskas īpašības. Militāro noziegumu elementu specifika ļauj tos atšķirt no visiem citiem uzbrukumiem.

Akta sastāvs raksturo tā iekšējo saturu.

Obligātās zīmes

Tie ietver:

• iejaukšanās objekts;
• vaina (nolaidība vai nodoms);
• pilsoņa veselais saprāts;
• noziedzīga darbība/bezdarbība;
• noteiktā vecuma sasniegšana;
• subjekts, kas iziet militāro apmācību vai dienestu bruņotajos spēkos.

Šīs pazīmes obligāti ir ietvertas visos noziegumos, kas ietverti Kriminālkodeksa 33. nodaļā. Tas nozīmē, ka, ja neviena no tiem nav kriminālatbildība par noziegumiem pret militāro dienestu nerodas.

Izvēles raksturlielumi

Tos izmanto atsevišķu nodaļas noziegumu veidošanā. 33 Kriminālkodeksa. Ar izvēles pazīmju palīdzību akti iegūst papildu pazīmes, kas atspoguļo to specifiku. Tajos ietilpst, piemēram, uzbrukuma priekšmets, sekas, cēloņsakarība, līdzekļi, ieroči, nozieguma vieta, citi apstākļi, mērķis un motīvs.

Militāro noziegumu praktiskā nozīme

To nosaka funkcijas, kas tiek īstenotas krimināltiesiskajā sfērā.

Pirmkārt, militārā uzbrukuma sastāvs ļauj noteikt darbības noziedzību militāro kriminālo normu ietvaros. Konstatēt subjekta uzvedības prettiesiskumu un sodāmību iespējams, tikai likumdošanā norādot tās pazīmes.

Otrkārt, elementu esamība aktā darbojas ne tikai kā juridisks, bet arī faktisks nosacījums sankciju noteikšanai.

Treškārt, aktu pazīmes veic kvalificējošu uzdevumu: tās veido teorētisko pamatu darbības analīzei.

Ceturtkārt, ar kompozīcijas palīdzību tiek atšķirts viens militārās iejaukšanās veids no citiem.

Tāpat jāatzīmē noziegumu pazīmju izziņas un metodiskie uzdevumi.

Uzbrukuma objekts

Izsniegšanas kārtība tā nosaukta Kriminālkodeksa 331.pantā. Tas jāsaprot kā militārā dienesta darbību veikšanas veids, kas noteikts likumdošanā, militārajos noteikumos un citos militāros juridiskos dokumentos.

Pakalpojuma galvenais mērķis ir nodrošināt valsts drošību. Runa ir par neatkarības, konstitucionālo pamatu, teritoriālās integritātes un valsts suverenitātes aizsardzību no dažāda veida apdraudējumiem (iekšējiem, ārējiem). Valsts drošību nodrošina specializēto militāro organizāciju darbība. Tas ietver militārpersonu apmācību un tiešu bruņotu valsts aizsardzību.

Stingra dienesta noteikumu ievērošana tiek atzīta par nepieciešamo nosacījumu valsts bruņotajiem spēkiem noteikto uzdevumu izpildei. Šī procedūra ir drošības nodrošināšanas tiesiskā forma un uzskatāma par jēdzienu, kas raksturo visu 33.nodaļā paredzēto uzbrukumu vispārīgo objektu.

Kompozīciju klasifikācija

Aplūkojot dienesta kārtību kā vispārīgu militāro noziegumu objektu, kaujas gatavības sastāvdaļas var klasificēt:

• nepieciešamā materiālo resursu apjoma pieejamība;
• vienību, kuģu, formējumu komplektēšana ar militāro tehniku, ieročiem, personālu;
• augsts karavīru kaujas sagatavotības līmenis;
• militārā aprīkojuma un ieroču uzturēšana ekspluatācijas stāvoklī un gatavībā lietošanai;
• stingra militārā disciplīna utt.

Pamatojoties uz šo klasifikāciju, mēs varam atšķirt militāro pārkāpumu sistēmu pret noteikumiem:

• likumā noteiktās attiecības starp darbiniekiem (332.–336. pants);
• uzturēšanās bruņoto spēku rindās (337.-339. pants);
• speciālo pakalpojumu veidu nokārtošana (340-345);
• militārās vienības mantas glābšana (346-348);
• militārā tehniskā aprīkojuma izmantošana (349-352).

Preces specifiskās īpašības

Dažās kompozīcijās ir norādes uz dažādiem materiāliem objektiem, saistībā ar kuriem vai attiecībā uz kuriem tiek noteikti noteikti militārā dienesta mijiedarbības noteikumi. Šādi priekšmeti jo īpaši ietver:

• ieroči, militārais aprīkojums, munīcija (346.–348. pants);
• sprādzienbīstamas, radioaktīvas un citas vielas un priekšmeti, kas rada īpašu apdraudējumu iedzīvotājiem (349. pants);
• speciālais transports (350. pants) utt.

Šo objektu īpašību norāde ir nepieciešams faktors pareizai kvalifikācijai un attiecīgi pakāpes noteikšanai atbildību par noziegumiem pret militāro dienestu.

Objektīvais aspekts

Tas atspoguļo bīstama uzbrukuma ārējo izpausmi. Objektīvo pusi veido:

• rīkoties;
• radušās sekas;
• saistība starp kaitējumu un vainīgā darbību/bezdarbību;
• darbības veikšanas laiks, līdzekļi, vieta, instruments, paņēmiens;
• citi apstākļi.

Pirmās trīs pazīmes tiek uzskatītas par obligātām.

Akts ir izteikts, pārkāpjot militāro juridisko dokumentu noteikumus.

Sekas

Viņiem ir īpašs raksturs. Specifiskās pazīmes tiek noteiktas atkarībā no iebrukuma objekta īpašībām. Sekas var ietvert:

• vienības kaujas efektivitātes (kaujas gatavības) vājināšanās;
• kaujas apmācības (kaujas) misijas neizpilde utt.

Noziegumu sekas var iedalīt:

• Fizisks (piemēram, kaitējums veselībai).
• Īpašums (iekārtu, ieroču uc bojājumi vai iznīcināšana).
• Organizatorisks (militāra pasākuma pārtraukšana pavēles neievērošanas dēļ).
• Morāls (darbinieka cieņas un goda pazemošana aizvainojuma dēļ).

Jāteic, ka visos militārajos uzbrukumos kā obligāts sastāva elements ir organizatoriskais kaitējums. Jebkurš noziegums vienmēr rada kaitējumu dienesta kārtībai bruņotajos spēkos.

Cēloņsakarība

Tam vienmēr jābūt klāt kā nozieguma daļai. Cēloņsakarību nosaka pazīmes, kas ir kopīgas visām Kriminālkodeksā paredzētajām darbībām, kā arī īpašas varbūtības, sociāli juridiska, netieša rakstura dēļ.

Attiecīgi, ja nav konstatēta saistība starp darbību un negatīvajām sekām, personu nevar saukt pie atbildības. atbildība par noziegumu pret militāro dienestu.

Uzbrukuma priekšmets

Saskaņā ar Kriminālkodeksa 331. panta noteikumiem šī persona ir pilsonis, kas dienē saskaņā ar līgumu vai iesaukšanu, t.i. dienesta darbinieks. Atbildība par noziegumiem pret militāro dienestu sedz arī persona, kura rezervē iziet militārās mācības.

Uzbrukuma priekšmetu raksturo, pirmkārt, visiem noziegumiem kopīgas pazīmes, otrkārt, īpaši kritēriji, kas saistīti ar objekta specifiku. Pirmajā jāiekļauj atbilstošs vecums un veselais saprāts.

Militārā personāla statuss ir aplūkots Federālajā likumā Nr.53. Saskaņā ar normatīvā dokumenta noteikumiem par militārpersonu tiek uzskatīta persona, kas atrodas bruņoto spēku rindās pēc iesaukšanas vai brīvprātīgi (saskaņā ar līgumu).

Federālā likuma Nr.58 6. pants atklāj militārā dienesta jēdzienu. To sauc par civildienesta veidu, kas pārstāv Krievijas Federācijas pilsoņu profesionālo darbību militārajos amatos bruņotajos spēkos, citos karaspēkos, speciālajās vienībās un struktūrās, kas nodrošina valsts drošību un aizsardzību.

Svarīgs punkts

Īpaša nozīme Kriminālkodeksa 33.nodaļā ietverto iejaukšanos subjektu noteikšanā ir izdienas sākuma un beigu noteikšanai. Šos punktus nosaka federālā likuma Nr.53 noteikumi.

Tikmēr pilsonis var tikt sodīts arī pēc dienesta darbības izbeigšanas, ja nav beidzies sankciju piemērošanas noilgums pret viņu.

Vairākos noziegumos kā subjekti darbojas ne visi, bet tikai noteiktas darbinieku kategorijas. Piemēram, persona, kas ir pakļauta cietušajam (priekšniekam), var tikt saukta pie atbildības par padotības kārtības pārkāpumu saskaņā ar 332.-334.pantu.

Ja pilsonis, kurš piedalījās aktā, nav militārpersonas saukt pie atbildības par noziegumiem pret militāro dienestu viņš var būt iesaistīts kā organizators, līdzdalībnieks, kūdītājs. Šī persona nevar būt līdzizpildītājs.

Subjektīvais aspekts

Šo noziegumu aspektu veido vainas apziņa. Dažās kompozīcijās motīvs un mērķis tiek saukti par obligātajām pazīmēm.

Vaina izskatāmajos nodarījumos atspoguļo nodarījuma specifiku un no tā izrietošās sekas. Pilsonis ir saistīts ne tikai ar bīstamu darbību, bet ar noziedzīgu nodarījumu, kas pārkāpj dienesta kārtību, kā arī ar sekām, kas izpaužas kā kaitējuma nodarīšana vienības kaujas spējām un valsts aizsardzības spējām kopumā.