Latvijas nomenklatūra patīkami pārsteidz ar savu bagātību un daudzveidību. Tas paver pārsteidzoši plašas iespējas laikabiedriem dot bērnam vārdu. Tagad populāro latviešu zēnu un meiteņu vārdu vidū ir gan pirmatnēji nacionāli, gan tādi, kas bijuši. Daudzi no tiem ir ņemti no Eiropas un Krievijas nosaukumiem. Populāri ir arī tie nosaukumi, kas radušies slāvu un kristiešu tradīciju ietekmē. Tās visas tika pielāgotas valsts valodai, pateicoties kurām ieguva ļoti oriģinālu un unikālu skanējumu. Piemēram, skaistais vīrišķais latviešu vārds Kristaps ir Kristofera analogs, bet Jēkabs ir Jēkabs.

Kā puisim un meitenei izvēlēties latviešu vārdu

Izvēloties puisim latvisku vārdu, jāatceras viena svarīga nianse. Latvijas likumdošana nosaka noteiktus noteikumus par to, kā jaundzimušam bērnam dot vārdu. Saskana ar tiem visiem vīriešu vārdiem jābeidzas ar "S". Tā Gustavs kļūst par Gustavu, Roberts par Robertu, Maksims par Maksimu utt.

Nosaucot bērnam vārdu, jāmeklē palīdzība arī astroloģijā. Izvēloties puikam vai meitenei latvisku vārdu pēc horoskopa, mazulim garantēs vislabvēlīgāko un starojošāko nākotni. Mēs nedrīkstam aizmirst par vārdu semantisko slodzi. Latviešu vārdu un uzvārdu nozīme vairumā gadījumu ir pozitīva. Ņemot to vērā, vecāki viegli atradīs vārdu, kura nozīme atbildīs personiskajām īpašībām, kuras viņi vēlas redzēt savā bērnā.

Latviešu oriģinālo zēnu vārdu saraksts

1. Alvis. Interpretets kā "gudrs"
2. Antonis. Tulkojumā krievu valodā tas nozīmē "ienākt kaujā"
3. Valdis. Latviešu zēna vārds. Nozīme = "lineāls"
4. Dainis. Vārda Deniss variants = "pieder Dionīsam"
5. Indulis. Latviešu zēna vārds, kas nozīmē "dāvana"
6. Kristaps. Interpretē kā "tas, kas nes Kristu sevī"
7. juris. Vīrieša vārds latviešu valodā. Nozime = "juras"
8. Janis. Tulkojumā no latviešu valodas "Dieva žēlastība"

Skaistākie latviešu vārdi meitenēm

1. Avenia. Tulkojumā no latviešu valodas = "avene"
2. Veldze. Apzīmēts kā "atsvaidzinošs"
3. Zayga. Latviešu meitenes vārds, kas nozīmē "saulains"
4. Ilze. Tulkojumā krievu valodā nozīmē "pacients"
5. Limedots. Interpretē kā "laimes došanu"
6. Ligita. Latviešu sievietes vārds, kas nozīmē "vasara"
7. Sanita. Tulkojumā no latviešu valodas nozīmē "saulainais zaķis"
8. Evija. Interpretets kā "skaistums"
9. Jūrmala. Latviešu meitenes vārds, kas nozīmē "krasts"

Visbiežāk sastopamie vīriešu un sieviešu vārdi latviešu valodā

• Visbiežāk sastopamie sieviešu vārdi latviešu valodā ir Sofija, Inta un Kristīne.
• Nedaudz retāk meitenes sauc par Martu, Evelīnu, Ivetu, Daci un Laimu.
• No vīriešu vārdiem populārāko statusu ieņem vārdi Roberts, Markuss, Maksims, Gustavs, Daniels, Emīls u.c.

Daudzi sieviešu vārdi Latvijā nonākuši no senās mitoloģijas. Piemēram, popularie vārdi Laima (laimes patrone) un Lauma (burvis). Latviešu sieviešu vārdi nereti raksturo tikai pozitīvas, gaišas tā īpašnieces. Šī funkcija vislabāk ir parādīta tālāk esošajā vārdu sarakstā.

Tas ir interesanti pamatlatviešu nosaukumi pārsvarā ir pagāniski, un kristīgās ir aizgūtas no Zviedrijas, Polijas un Vācijas. Kristietība - it īpaši katolicisms - Latvijas teritorijā ienāca XII gadsimtā. Šī iemesla dēļ daudzi latviešu vārdi saskan ar citu kristīgo zemju nosaukumiem.

Populārākie sieviešu vārdi Latvijā ir: Marija (Marija) un Anna (Anna) (ebreju vārdi), Kristīne (Kristīne), Inese (Inese). Pēdējos gados, neskatoties uz nelatviskajām saknēm, vārdi Anastasija un Viktorija Latvijā atzīti par īpaši populāriem.

Luterāņi, starp kuriem nav kanonisku vārdu, dažkārt spēlējas ar vārdu formām un izdomā jaunus vārdu variantus saviem bērniem. Tā radās vārdi Tālis, Ķiris, Valdemārs. Dažreiz vecākiem vienkārši jāpievieno galotnes -s citu valstu nosaukumiem, un jaunais nosaukums ir gatavs!

Daži sieviešu vārdi Latvijā ir atvasināti no vīriešu vārdiem(piemēram, Melitiņa - no vira Melita). Tomēr šādi veidoti nosaukumi ir diezgan reti.

20. gadsimtā Latvijā ienāca skandināvu un lietuviešu vārdi Biruta, Ingun, Daina - arī ļoti reti.

Kā Latvijas pilsoņi izvēlas, kā saukt bērnu?

Mūsdienās pirmatnēji tradicionālo nosaukumu popularitāte strauji krītas (ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs). Tagad vecāki neievēro tradīcijas, bet gan modi, tāpēc diezgan bieži var dzirdēt vārdus, kuru agrāk nemaz nebija.

Tikmēr skaisti un melodiski pamatlatviešu vārdi kļūst arvien retāk sastopami un draud drīz izzust. Ilga, Lauma, Saule... Klausieties vien, kā skan šie vārdi!

Papildus jau uzskaitītajiem, tādi nosaukumi kā:

• Ivete;
• Anita
• Ilze;
• Inge;
• Liga.

Mazāk populāri, bet ne mazāk iecienīti vārdi latviešu vecākiem:

• Dace;
• Alina;
• Lira;
• Ramona;
• Sanita;
• Madara;
• Martha;
• Daine;
• Lasma;
• Gabriella
• Edite;
• Elina;
• Olita;
• Maruta;
• Antra.

Daudzi no šiem nosaukumiem ir aizgūti, savukārt citiem ir spilgts nacionālais krāsojums.

Opciju saraksts un to nozīme

Daudzu latviešu vārdu saknes ir latīņu, ebreju, vācu un citās valodās. Krievu auss uzreiz novērtēs latviešu vārdu melodiskumu. Kada nozīme ir aiz tik skaistas formas?

• Avenia- no latviešu avenes "avenes". Sieviete ar šo vārdu ir pakļauta pastāvīgai kustībai, vietu maiņai, vientulība viņai netraucē.
• Alina- no lat. "cits", "svešs". Viņai ir labi attīstīta intuīcija, viegli izprot citu dziļi slēptos noslēpumus, prot savaldīt sevi, spēj izkļūt no sarežģītām situācijām, viņai piemīt dzelžaina mushroom.
• Aya- "brinišgigi". Viņa stingri stāv uz kājām, paļaujoties uz saviem spēkiem. Viņas spriedumi ir nedaudz kategoriski, taču vienmēr patiesi. Aija sagaida sirsnību no citiem, bet ne vienmēr to saņem.
• Anita- "žēlsirdība". Anites raksturs atgādina vīrieti, pēc būtības viņa ir līdere, bet despotiska vadītāja, spējīga domāt un analizēt situāciju.
• Ausra- "ritausma". Šis vārds ir uzticamības simbols, tā īpašnieki bauda pelnītu autoritāti pat jaunībā.
• Biruta- "berns". Viņa ir viesmīlīga, laipna un mājīga saimniece, tāpēc diezgan bieži var dzirdēt Berutas un viņas daudzo draugu skanīgos smieklus un jokus.
• Veldze- "rūdīšana", "atsvaidzināšana". Nosliece uz askētisku dzīvi, spējīga uzupurēties pat bez redzama iemesla.
• Vizbulite- "sniegpulkstenīte". Radoss, spilgts, burvīgs, bet ar daļu egoisma; bieži darbojas kā vientuļš radītājs.
• vija- "brize". Drosmīgs, neatkarīgs un ar vecumu arvien vairāk izpaužas līdera īpašības. Izlēmība, atbildība, attapība, ātra reakcija ir sievietes vārdā Vija galvenās īpašības.
• Gabriella- "dievišķais palīgs" Viņa izceļas ar pašpārliecinātību, labi attīstītu intuīciju, apskaužamu gribasspēku, prot sevi kontrolēt.
• Daina- "spēks", "ticība". Neparasti impulsīvs un ātrs, bet ātri prātīgs, vienmēr noved lietu līdz galam.
• Dace- "Dieva dāvana". Veiksmīgs zinātnes jomās, uzticams un stabils.
• Ieva- "dedzīgs". Pašpietiekams un pašpārliecināts cilvēks, rūpīgi slēpjot savu ievainojamību un laipno sirdi. No viņas uzplūst enerģija.
• zaiga- "saules". Šāda sieviete mēdz dominēt vienmēr un visur, starp nenoliedzamām priekšrocībām ir augsta veiktspēja.
• Ivete- "Dieva svētīts" Pieklājīgs, organizēts, sabiedrisks, bet nedaudz lepns un kodīgs.
• Ilga- "sapnis", "kaislīga vēlme". Īpašības: slāpes pēc taisnīguma, zinātkāre, jutīgums pret citu cilvēku problēmām, mērķtiecība, godīgums, daiļrunība un sabiedriskums.
• Ilze- "patients". Sabiedrisks un dzīvespriecīgs, domā plašākās kategorijās un jebkuru situāciju pakļauj dziļai analīzei.
• Inge- "palīdzība". Godīga, stingra un apzinīga, viņa nekad neslēpj savus patiesos motīvus un uzskatus.
• Inguna- "aizsardziba". Jūtīgs, uztverošs, līdzjūtīgs pret kāda cita bēdām, vienmēr spējīgs saprast otru un atbalstīt.
• Laira- "uzvartājs". Ļoti uzticams, nedaudz neveikls un neaizsargāts.
• Laima- Laimes dieviete. Laima sabiedrībā tiek turēta diezgan pašpārliecināta. Viņa irļoti lepna un emocionāla, taču viņa kontrolē savas jūtas.
• Laimdota- Atnest laimi. Atvērts cilvēks, patīkams sarunu biedrs un brīnišķīgs draugs dod priekšroku paliktēnā. Neatkarīgs un pašpietiekams cilvēks, brīnišķīga saimniece.
• Lauma- "feja", "burve", "nimfa". Atšķiras ar jautrību, atsaucību un laipnību. Nezinot Lauma pievelk vīriešus.
• League- "vasaras vidus", "maigs", "viegls". Piemīt aristokrātija, takts, inteliģence, mēra izjūta un muižniecība. Starp negatīvajām iezīmēm ir tieksme uz slinkumu.
• Ligita- "vasaras vidus". Spēj visu objektīvi aptvert, kolektīvā palīdz uzturēt draudzīgu atmosfēru.
• Mayga- "maigs". Brīva personība, kas nav atkarīga no situācijām, kas kavē tās attīstību, nekad neiet pa tradicionālo ceļu. Šo cilvēku vidū ir daudz pionieru.
• Martha- "saimniece", "skolotāja". Aktīvs, pievilcīgs, apņēmīgs, bet aizkustinošs un nedaudz atriebīgs.
• Maruta- "slavens". Māk aizstāvēt savu viedokli, ievēro tradīcijas.
• Mirdza- "dzirkstošais". Ļoti attapīgs, visu uztver lidojumā, super mobils, spēj atrast izeju pat no vissarežģītākās situācijas.
• Olita- "bedas". Saprātīgs, strādīgs, ar lielu mīlestības un maiguma krājumu, apdomīgs.
• Ramona- "gudrs". Mainīgs raksturs, emocionāls un iekšējs nemiers.
• Sanita- "saulainais zagis". Sanita ir altruiste, skaidra līdere, spējīga vadīt, bieži vien garīgā dziedniece. Viņu vada vēlme sniegt cilvēkiem pareizu dzīves izpratni un glābt no kļūdām.
• Saule- Saule. Vārda Saule īpašniece ir gaiša sieviete, sabiedriska un vidēji emocionāla. Viņa ir sievišķīga, koķeta un pavedinoša, prot parādīt mākslinieciskumu un spēlēt lomu. Viņas raksturs ir savdabīgs un var būt diezgan nepastāvīgs, bieži liekot apkārtējiem apmulsināt un apmulsināt.
• Una- "jers". Mērķtiecīgs, radošs cilvēks ar līdera spējām.
• Evija- "krāšņs". Evijai ir raksturīga absolūta pienākuma apziņa, viņa nevairās no neviena darba, viņai piemīt apbrīnojamas spējas detaļās atjaunot kopainu.
• Edite- no Judites - "Ebrejs". Mērķtiecīga, tendēta uz loģiku, ar diezgan atturīgu lepnumu, ir neatkarīga, bet īstajā brīdī prot savaldīt emocijas, ir ļoti mākslinieciska.
• Elina- "skaista", "lieliska". Jūtīgs, maigs un lepns, ļoti uzmanīgs citu cilvēku jūtām.
• Jūrmala- "piekraste". Lielisks biedrs, labi audzināts, asprātīgs, labsirdīgs, vienmēr gatavs palīdzēt un spējīgs uzvesties cienīgi. Tomēr Jūrmalu var saukt par nedaudz noslēgtu un savrupu.
• Jadviga- "karotājs". Personība ar daudzšķautņainu raksturu, apvieno pretrunīgas īpašības. Jadviga ir nemierīga, emocionāla, enerģiska, taču jutekliska un laipna.

Latviešu sieviešu vārdos aiz skaistas formas slēpjas ne mazāk skaists saturs. Šo vārdu skaņas ir gludas, maigas, kā lēna viļņa skaņa saulainā piekrastē. Tajos elpo pati daba. Es ļoti vēlos, lai šādi spilgti vārdi, neskatoties uz modes spiedienu, saglabātu savu balsi arī turpmāk.

Vārds ir cilvēka neatņemama atribūts, kas ir raksturīgs katrai civilizācijai neatkarīgi no tās attīstības līmeņa. Ar to jūs bieži varat identificēt personu, kā arī uzzināt tautību un konfesionālo nosacījumu. Bet, protams, tas ne vienmēr ir iespējams.

Tā drīzāk ir modes ietekme un vecāku personīgās izvēles. Šajā rakstā tiks prezentēti daži latviešu nosaukumi. Viņu saknes meklējamas senos laikos, patiesībā, tāpat kā visas latviešu kultūras.

Nominals categorijas

Visus nosaukumus var iedalīt šādās grupās:

• pēc dzimuma izšķir vīrieti vai sievieti;
• pēc personas dzīvesvietas ģeogrāfijas viņu var saukt par dzimto latviešu vārdu vai tādu, kas cēlies no citām tautām;
• pēc piederības kādai noteiktai reliģijai tiek izšķirti pagāniskie un kristīgie vārdi.

Taču, ja pievēršamies vēsturei, tad tiek apvienotas pēdējās divas grupas, jo sākotnēji latviešu nosaukumi pārsvarā ir pagāniski, savukārt daudzi ārzemju nosaukumi ir kristīgi. Tas skaidrojams ar to, ka kristietība Latvijas zemēs nonāca tikai 12. gadsimtā. Pēc tam daudzi vecāki savus bērnus turpināja saukt pagāniskajos vārdos vai pat paši saviem bērniem izdomāja vārdus.

Vīriesu vārdi

Bieži latviešu vīriešu vārdus var atpazīt pēc galotnes -с (-s). Šī galotne ir kopīga visām nosaukumu grupām. Varšķist, ka latviešu puikas nosaukti pārāk daiļrunīgi. Tāpēc ir jāsāk izprast konkrēta vārda nozīmes. Latvieši patiesi tic, ka vārdam ir liela nozīme cilvēka rakstura veidošanā. Ja vecāki gribēja, lai viņu bērns ir čakls un čakls, sauca viņu par Zenti. Dievbijīgās ģimenēs zēnus bieži sauca par Laimoni, kas nozīmē "svētīts".

Kāpēc bērnus sauc šajā vai citā vārdā?

Latvijā ir diezgan populāri saukt zēnus ar vidi saistītos vārdos. Piemēram, Dzintars (dzintars) vai Druvis (Ņiva).

Šodien jūs varat dzirdēt vārdus, kurus vecos laikos sauca par lielajiem militārajiem vadītājiem, kuri cīnījās krusta karos. Visizplatītākie no šiem vārdiem ir Viestrus un Talivaldis.

Būtībā visi svešvārdi latviešu valodā ienāca līdz ar kristietības attīstību. Pamatiedzīvotāji latvieši galvenokārt atzīst katolicismu un luterānismu, tāpēc kristīgie vārdi šajās zemēs nonākuši no vāciešiem, zviedriem un poļiem. Dažreiz šie vārdi saskan ar krieviem. Piemēram, ebreju vārds Jānis Latvijā skan kā Jānis, un mums ir Ivans, kas nozīmē "dievišķā žēlastība". Vārds Pēteris (nozīmē "akmens") Latvijā ienācis no Senās Grieķijas. Paulus ir Pāvela analogs. Krievu versijā šis nosaukums izklausās līdzīgi.

Latviešu vārds Aivars nozīmē "karotājs". Šis nosaukums latviešu zemēs ienācis no Senās Skandināvijas. No Anglijas cēlies vārds Edgars (bagāts karotājs), no Vācijas - Uldis (spēcīgs).

Daži latviešu vīriešu vārdi no krievu valodas atšķiras tikai ar izrunu. Piemēram, krievu valodā ir noteikums vārdus saīsināt, savukārt latviešu valodā nosaukumi tiek pārvērsti mīļuma formā un tāpēc kļūst daudz garāki par oriģinālajiem.

Sieviesu vārdi

Daudzi vietējie sieviešu vārdi cēlušies no senās pagānu mitoloģijas. Piemēram, Laima (laimes patronese) un Lauma (burvis). Latviešu vārdi, īpaši sieviešu vārdi, bieži vien raksturo tikai tā īpašnieces pozitīvās spilgtās īpašības. Piemēram, Maiga ir mīļa, Ilga ir mīļa, Mirzda ir izcila.

Daudzi latviešu vārdi, sieviešu un vīriešu, ir saistīti ar kristietību. Īpaši populāri Latvijā ir tādi varianti kā Anna (labvēlība), Kristīna (Christian), Marija (saimniece), Inese (tīra).

20. gadsimta sākumā sieviešu vārdi latviešu valodā ienāca no Lietuvas un Skandināvijas. Inguna, Daina, Biruta - šie latviešu vārdi ir diezgan reti. Ne tik bieži, bet joprojam ir vārdi, kas atvasinati no vīriešu vārdiem. Pārsvarā izmanto deminutīvu vai glāstošu formu. Piemēram, Melita pārvēršas par Melitiņu.

Meitenei var izvēlēties jebkuru vārdu, jo luterāņu baznīcā nav nekādu kanonu. Bieži vien vecāki paši pārtaisa vārdus, iekļaujot visu savu iztēli.

Sevišķi populari latviešu vidū meitenes saukt par Anitu. Bet šis nosaukums nav tik nekaitīgs, kā varētu šķist. Vecākiem iepriekš jāapgūst tā nozīme.

Populars vārds Anita

Anitu par mīlīgu nosaukt nevar, jo viņas atšķirīgās iezīmes ir neiedomājama aizkaitināmība, neatlaidība un arī pārmērīga nervozitāte. Meitenes ar šo vārdu no bērnības neatzīst autoritātes. Viņiem patīk aizstāvēt savu viedokli un uzskatus līdz galam, skolā viņi bieži strīdas ar skolotājiem un iebilst pieaugušajiem. Šādai meitenei ir liels gribasspēks, analītisks domāšanas veids un lieliska atmiņa. Turklāt Anitai piemīt nepārspējama nojauta. Meitene ir ārkārtīgi temperamentīga, un dzīvē viņa ir ļoti neatkarīga un grūti ietekmējama. Viņa vienmēr pretojas ikvienam, kas vēlas viņu pārliecināt vai kaut ko iemācīt, un Anita neklausīs padomu, lai gan dažreiz šie paši padomi ir neaizstājami un nepieciešami. Sīki izpētot aprakstu, varam secināt, ka šis vārds ir vairāk lāsts nekā svētība. Taču nez kāpēc latvieši saviem jaundzimušajiem mazuļiem arvien biežāk dod vārdu Anita.

Mode dikte savus noteikumus

Mūsdienās pirmatnēji tradicionālo vārdu popularitāte strauji krītas, jo vecāki dod priekšroku saviem bērniem vārdus, ievērojot nevis tautas tradīcijas, bet gan modi. Ikdienā parādījās daudz vārdu, kuru agrāk vispār nebija. Tie ir vienkārši atvasināti no citiem. Diemžēl daži skaisti latviešu vārdi ir uz izmiršanas robežas. Taču diezgan bieži Latvijā var satikt Anastasiju, Viktoriju and Aleksandrovu.

Zīmīgi, ka latviešu valodā patronīmi netiek lietoti. Tikai vārds un uzvārds. Bet, ja krievvalodīgos avotos ir minēti latvieši, tad arī šis personas identifikators ir minēts līdzvērtīgi citiem.

CITAS VALSTIS (izvēlēties no saraksta) Austrālija Austrija Anglija Armēnija Beļģija Bulgārija Ungārija Vācija Holande Dānija Īrija Islande Spānija Itālija Kanāda Latvija Lietuva Jaunzēlande Norvēģija Polija Krievija (Belgorodas apgabals) Krievija (Maskava) Krievija (kopsavilkums pa reģioniem) Ziemeļīrija Serbija Slovēnija ASV Turcija Ukraina Velsa Somija Francija Čehija Šveice Zviedrija Skotija Igaunija

atlasiet valsti un noklikšķiniet uz tās - tiks atvērta lapa ar populāru vārdu sarakstiem

Latvia, 2013–2014

ATLASĪT GADU 2013–2014 2009–2011

Valsts Ziemeļaustrumeiropā. Tā robežojas ar Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Galvaspilsēta ir Riga. Iedzīvotāju skaits - 1 976 500 (2015. gada aprēķins). Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem vairāk nekā puse ir latvieši (62.1%). Citas etniskās grupas: krievi (26.9%), baltkrievi (3.3%), ukraiņi (2.2%), poļi (2.2%), lietuvieši (1.2%). Valsts valoda ir latviešu. Valstī ir 14 reliģiskās apvienības (2006). Valsts reliģijas nav, bet pārsvarā ir luterāņi, austrumos ir izplatīts katolicisms. Ir liela pareizticīgo kopiena un liela vecticībnieku kopiena.

Galvenais vārdu statistikas avots Latvijā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs (Personvārdu datu bāze). Šis reģistrs ir viena no nozīmīgākajām datubāzēm valstī, kurā apkopota informācija par vairāk nekā 3 miljoniem personu. Reģistrs tika izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju reģistrācijas sistēma. Tajā tiek uzkrāta informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu, personas dzīvesvietu, personu apliecinošiem dokumentiem u.c.

Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā ir sadaļa ar veidlapu informācijas meklēšanai par vārdiem. Ievadot nosaukumu, jūs varat redzēt datus par tā biežumu. Šajā gadījumā biežums tiek parādīts gan pēc nosaukuma vienreizējas lietošanas gadījumā, gan katrai tā kombinācijai ar citem nosaukumiem. Vārdu došanas kalendārā ir arī datumu aile, no kuras daudzi latvieši tradicionāli izvēlas bērnam vārdu. Piemēram, par nosaukumu Roberts var uzzinat, ka 10/22/2015. iedzīvotāju reģistrā bija 8596 cilvēki ar šādu vārdu. Turklat - 73 ar nosaukumu Roberts Janis, 38s Janis Roberts, 20s Karlis Roberts utt. Irļoti daudz dažādu šī nosaukuma kombināciju ar citiem (vairāki desmiti). Vārda diena iekrīt 14. janvārī, kad visi cilvēki Latvijā ar vārdu Roberts var svinēt savas dzimšanas dienas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz informāciju par Latvijā biežākajiem jaundzimušo vīriešu un sieviešu vārdiem. Līdz šim jaunākie dati, ko esam spējuši atrast, attiecas uz 2014. gadu. Kādu laiku tika informēts par vārdu izvēli un to biežumu katru nedēļu. Datus par 2012. gadu nevarēja atrast. No 2009. līdz 2011. gadam tika sniegta statistika par desmit biežākajiem jaundzimušo vārdiem. Kopš 2013. gada - pieci.

Zēnu vārdi

(skaitlis iekavās norāda nosaukto skaitu)

Vieta	2014.gads	2013.gads
1 2 3 4 5	Roberts (300) Markus (215) artjoms (211) Ralfs (199) Gustavs (195)	Roberts (267) Markus (228)) Gustavs (208) Daniels (206) artjoms (195)

Vārda došanas tradīcija ir viena no senākajām. Vārds ir ne tikai personas identifikators, bet arī tiešs rādītājs par viņa tautību, atzīšanos un dažreiz arī attieksmi pret noteiktu sabiedrības loku. Vārdi ir kā tomi. Viņi dažkārt šifrēja diezgan dziļu informāciju par cilvēces vēsturi un kultūru. Galvenais ir prast pareizi lasīt. Apskatīsim latviešu nosaukumus tuvāk.

Lielākā daļa latviešu nosaukumu ir diezgan seni. Tie ir sadaliti:

• Virietis un sieviete.
• Kristietis un pagans.
• Īstenībā latviski un aizlienēti.

Zīmīgi, ka dzimtās latviešu cilmes vārdi pārsvarā būs pagāniski, bet aizgūtie – pārsvarā kristīgi, jo grieķu, ebreju un romiešu vārdi Latvijā, kā arī daudzās citās valstīs at nonākuši lītz.

Kristietība Latvijas teritorijā nepastāvēja līdz 12. gadsimtam. Un pat pēc ierašanās šajā valstī kristīgā reliģija ilgu laiku pastāvēja līdzās ar stingri iesakņojušos vietējo pagānismu.

Gan vietējas izcelsmes vīriešu vārdiem, gan aizgūtnēm ir tradicionālā galotne -с (-s).

Patiesībā latviešu vārdi irļoti daiļrunīgi un nereti nozīmes bagāti. Viņi apraksta sava īpašnieka īpašības vai apkārtējo pasauli. Seit ir daži piemēri:

• Laimonis (jeb Laimonis no latviešu valodas laime, kas tulkojumā nozīmē laime), protams, nozīmē "laimīgs".
• Centis (vai Centis no īpašības vārda centigs) nozīmē tā īpašnieka centību un centību.
• Druvis (Druvis) - "lauks".
• Dzintars (Dzintars) - "dzintars".

Latviešu katoļu un luterāņu kristīgie vārdi pārsvarā aizgūti no zviedriem, poļiem, vāciešiem. Ņemot vērā šo nosaukumu plašo izplatību un universālumu, tie ir neticami saskaņoti ar saviem krievu kolēģiem. Piemēram:

• Jānis (vai Jānis) - vārds tiek tulkots kā "Kunga žēlastība" un ir pilnīgs ebreju Jāņa vai krievu Ivana analogs. Tomēr ebreju valodā šis vārds skanēja kā Yohanan vai Hanan.
• Pēteris (jeb Pēteris) ir pilnīgs analogs sengrieķu vispārpieņemtajam vārdam Πέτρος, kas nozīmē "akmens" vai "akmens". Krievu versijā šis vārds, kā zināms, izklausās pēc Pētera.
• Paulus (vai Paulus) ir seno romiešu vārds, kas nozīmē "jaunāks".

Citi kristīgie vārdi ir mainījušies nedaudz vairāk. Džozefs kļuva par Jazepu, Kristiāns par Krišjanu, Kristofers par Kristapu, Jēkabs par Jēkabu.

Starp populārākajiem vīriešu vārdiem Latvijā ir Ivars, Valdis, Kaspars, Uldis, Pēteris, Andris, Jānis, Māris, Aivars, Edgars:

• Vārdam Valdis ir slāvu vai tatāru saknes un tas apzīmē diženumu un spēku.
• Vārds Edgars cēlies no senās Anglijas, un to var tulkot kā "bagāts, veiksmīgs karotājs".
• Uldis ir senā ģermāņu Ulriha adaptēta versija, vārda, kas apzīmē varu un bagātību.

Aivars un Ivars ir divi sennorvēģu vārda Ivar izrunas varianti, kam bija tādas nozīmes kā “aizsargs”, “karotājs”, “sargs”.

Interesanti, ka pie latviešiem deminutīvu formas ir garākas par oriģinālvārdiem, savukārt krieviem viss ir tieši otrādi. Piemēram, Talivaldis ir Tāļa deminutīvs, un Guntars ir saīsinājums no vārda Guntis. Spilgtas ilustrācijas šim principam būs arī Jānītis no Jāņiem un Kārlītis no Kārļa.

Luterāņiem nav kanonisko vārdu, tāpēc vecāki paši var izvēlēties vārdus. Dažreiz viņi pat spēlējas ar vārdu formām un izdomā savas variācijas. Tā radās vārdi Ķiris, Tālis, Valdemārs. Dažkārt dažādu valstu nosaukumi tiek pārvērsti latviešu valodā, vienkārši pievienojot galotnes -s. Maksims kļūst par Maksimu, Gustavs kļūst par Gustavu, Roberts kļūst par Robertu.

Latviešu sieviešu vārdi

Sieviešu latviešu vārdu izcelsme daudzējādā ziņā ir līdzīga vīriešu vārdu izcelsmei. Daži vārdi nāk tieši no mitoloģijas. Piemēram, labi zināmā Laima ir neviens cits kā laimes dieviete. Un lauma ir feja, nimfa un burve.

Bieži vien nosaukumi raksturo to īpašnieku spilgtākās un skaistākās puses. Piemēram, Ilga ir sapnis un vēlme, Mayga vienmēr nozīmē maigumu, Mirdza nozīmē dzirksti un mirdzumu.

Kristīgie sieviešu vārdi Latvijā ir izplatti. Starp populārākajiem:

• Marija (Marija) ir vispopulārākais ebreju vārds uz planētas, kuram ir divas tulkojuma versijas (“skumji” un “noraidīts” un “dāma”).
• Anna (Anna) - vārds, kas cēlies no ebreju valodas un nozīmē "labvēlība" un "labvēlība".
• Kristīne (Kristīna) tiek tulkota kā "kristiete".
• Inese (Inese) - vārdu Agnese un Inese analogs, kas apzīmē tīrību un tīrību.

Šie četri vārdi ir vieni no populārākajiem mūsdienu Latvijā. Bez viņām latvieši dod priekšroku Ivetai, Anitai, Evai, Ilzei, Ingei un Līgai.

Mazāk populāri, bet tomēr mīļākie latviešu vecāku vārdi: Dace, Elizabete, Daine, Alīna, Laira, Aija, Sandra, Ramona, Sanita, Madara, Edīte, Marta, Lasma, Gabriella, Una, Elīna, Olita, Maruta, Antra un citi. Daudzi no šiem nosaukumiem ir aizgūti, savukārt citiem ir spilgts nacionālais krāsojums.

Interesanti, ka Ticības, Cerības un Mīlestības savienojums latviešu valodā skanēs kā Titsiba, Cerība un Mīlestība.

20. gadsimtā Latvijā ienāca skandināvu un lietuviešu vārdi Biruta, Inguna, Daina un citi.

Sieviešu vārdi dažreiz tiek saīsināti, piemēram, Margarita uz Marga, un dažreiz tiek pagarinātas arī deminutīvās formas, kā vīriešu vārdos: Melita - Melitina.

Luterāņi nosaukumā ir brīvi no kanoniem, tāpēc vecāki bieži eksperimentē ar vārdu formām un Rata pārtop par Rūtu, bet Irēna par Irēnu. Neraugoties uz nelatviskajam saknēm, pēdējos gados Latvijā vecāku īpašu popularitāti guvuši tādi vārdi kā Anastasija un Viktorija

Izmantošana apgrozībā

Latviešu sabiedrībā vārds un patronīms, kā pieklājīgas uzrunas variants, netiek lietots. Tā vietā tiek lietots uzvārds, un, ja ir nepieciešamība to uzrunāt uzsvērti, tad tiek lietoti vārdi biedrs un biedre. Tie tiek tulkoti kā "biedrs". Pirmā vārda forma ir vīriešu dzimte, otrā ir sieviešu dzimte.

Patronimitātes jēdziens kopumā, stingri ņemot, nē. Personas identificēšanai ir tā sauktais otrais vārds, tas ir, tēva vārds nominatīvā gadījumā, kas parādās dokumentos.

Veidlapas biedrs vai biedre būs pareizas, ja tās izmantosiet kopā ar kādu augstu amatu vai titulu, kāds cilvēkam ir. Piemēram, "biedrs direktors", tas ir, "biedrs direktors" būtu pilnīgi pieņemams variants.

Krievu valodā vārds "biedrs" jau sen ir izgājis no plaša lietojuma, bet latviešu vidū tas ir izplatīts, tradicionāls un ierasts. Tāpēc, dzirdot šādu aicinājumu, jums nevajadzētu brīnīties.

Daiļliteratūrā pirms uzvārdiem var atrast kungs, kundze, jaunkundze, kas nozīmē attiecīgi "kungs", "kundze" un "mis". Mūsdienās šie identifikatori, kas ir kopīgi daudzām valodām, ir aizmirsti un netiek izmantoti.

Pēdējos gados vēsturisko latviešu vārdu popularitāte samazinās, un dažiem no tiem pat draud iznīkšana.

Latviešu nosaukumi ir bagāti, pārsteidzoši un piepildīti ar vietējo un importēto garšu. Viesojoties Latvijā, var baudīt ne tikai kultūras sasniegumus, arhitektūras šedevrus un citas pilsētas, bet arī izbaudīt neatkārtojamo latviešu vārdu skanējumu.