Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa pants par huligānismu - kas apdraud noziedznieku?

Andrejs Sokolovs

Raksti rakstīti

Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa pants par huligānismu paredz dažādus sodus atkarībā no sabiedriskās kārtības pārkāpuma pakāpes un izdarītās darbības bīstamības. Krimināltiesiskā atbildība par huligānismu ir atkarīga arī no likumpārkāpēja vecuma un tā, vai viņš iepriekš ir bijis iesaistīts līdzīgā pantā.

Var šķist, ka huligānisms nav pelnījis bargu sodu, jo tas nerada nopietnus draudus sabiedrībai. Taču šāds viedoklis ir izplatīts tikai starp tiem, kuri personīgi nav piedzīvojuši huligāniskas darbības sekas.


Huligānisma veidi saskaņā ar likumu

Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 213.pants huligānismu iedala šķirnēs, ņemot vērā izdarīto prettiesisko darbību apstākļus un to sekas.

Visbiežāk sastopamie noziedzīgo nodarījumu veidi, ko likums kvalificē kā sīko huligānismu, ir:

  • sabiedriskās kārtības pārkāpšana sabiedriskā vietā;
  • zīmēt grafiti uz māju sienām vai citiem objektiem;
  • stikla izsišana publiskas, rūpnieciskas vai dzīvojamās ēkas logā;
  • publiska nediena valoda;
  • neatlaidīga uzstājība.

Norādītais saraksts ir nepilnīgs. Sīkais huligānisms tiek veikts nepārdomāti, lielīšanās, reibuma, vēlmes sevi apliecināt sabiedrības vai draugu acīs dēļ. Dažos gadījumos sīko huligānismu motivē naidīgums pret personu, pret kuru tas izdarīts.

Huligāniskas darbības pret sabiedrisko kārtību prokuratūra un tiesa var kvalificēt kā sīko huligānismu, ja šim noziegumam nav nopietnu seku. Šajā gadījumā likumpārkāpējs ir tikai saucams pie administratīvās atbildības.

Taču vairākās situācijās prokurors var ierosināt krimināllietu arī pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 213.panta “Huligānisms”. Krimināllietas ierosināšana parasti notiek, ja pastāv šādi atbildību pastiprinoši apstākļi:

  • ieroču (šaujamieroču, auksto tēraudu, ierobežotas darbības) vai tai līdzvērtīgu priekšmetu lietošana, kas apdraud to;
  • huligānisms noticis naidīguma dēļ (nacionāla, rasu, reliģiska);
  • tiek veikts huligānisms transportā (vilcienā, lidmašīnā, autobusā, kuģī);
  • huligānismu izdarījusi personu grupa pēc iepriekš izstrādāta plāna vai arī to pavadīja aktīva pretošanās varas pārstāvjiem, kuri vēlējās pārtraukt prettiesiskas darbības.

Visbīstamākais ir huligānisms ar ieroču un sprāgstvielu lietošanu. Tām var pielīdzināt arī pirotehniku, ja tās lietošanas rezultātā radās aizdegšanās vai apdegumu risks.

Kādi sodi ir paredzēti vainīgajam?

Huligānisms nav tipisks noziegums, jo dažādas nelikumīgas darbības var tikt veiktas ar mērķi sevi apliecināt vai vēlmi kaitināt citus. Kāds, konfliktējot ar kaimiņu, var apzināti samīdīt puķu dārzu zem viņa logiem. Citā gadījumā skolēns, nonākot nesaskaņās ar direktoru vai skolotājiem, nolemj izsist stiklu kādā no savas izglītības iestādes klasēm. Katrs huligānisma gadījums prasa rūpīgi izvērtēt no tā izrietošās vai iespējamās sekas (ne tikai nejauši), to bīstamību un motīvus.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par huligānismu, kas nav izraisījis smagas vai smagas sekas, kas ļautu to pārkvalificēt uz citu Kriminālkodeksa pantu, paredzēts neliels sods.

Par sīko huligānismu attiecas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 20.1 pants, kas paredz naudas sodu no 500 līdz 1000 rubļiem vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 diennaktīm. Ja sīko huligānismu pavadīja nepakļaušanās policijai, tad aizturētajam būs jāmaksā naudas sods no 1000 līdz 2500 rubļiem. Aizturēšanas ilgums par abiem huligānisma veidiem paliek nemainīgs - 15 diennaktis.

Ja noziegumam pret sabiedrisko kārtību un civiliedzīvotāju mieru ir vainu pastiprinošas pazīmes (ieroču lietošana u.c.), tad administratīvās atbildības vietā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 20.1 pantu pārkāpēja rīcība tiks kvalificēta pēc 213.panta. Krievijas Federācijas Kriminālkodekss, kas paredz:

  • naudas sods no 300 līdz 500 tūkstošiem rubļu;
  • obligātais vai koriģējošais darbs līdz 24 mēnešiem;
  • brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem.

Vēl bargāks sods par huligānismu sagaida tās personas, kuras pārkāpušas sabiedrisko kārtību organizētas grupas sastāvā vai aktīvi pretojoties likuma sarga likumīgajām prasībām. Šajās situācijās maksimālais sodu apmērs palielinās līdz vienam miljonam rubļu, un brīvības atņemšanas termiņš palielinās līdz 7 gadiem.

Par noziegumu ar sprāgstvielu izmantošanu, kas izdarīts huligānisku motīvu dēļ un kam nav terorakta vai slepkavības mēģinājuma pazīmes, apsūdzētajam draud brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 8 gadiem.

Bezmaksas juridiskā konsultācija pa tālruni:

Maskava, Maskavas apgabals +7(499)653-61-99

Sanktpēterburga, Ļeņingradas apgabals +7(812)565-33-29

Zvani ir bezmaksas. Strādājam bez brīvdienām!

Kā tikt galā ar telefona huligāniem

Daži cilvēki var domāt, ka telefona huligānisms ir nevainīga palaidnība. Taču, ja šādas palaidnības attiecas uz nepazīstamiem vai nepazīstamiem cilvēkiem, ar kuriem jokdaris neuztur neformālas attiecības, telefonisku palaidnību var uzskatīt par likumpārkāpumu, par kuru paredzēts sods Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 20.5 pantā.

Pēkšņi vai kaitinoši zvani nepazīstamam pilsonim un pat vēlu vai naktī ir ne tikai netaktiski, bet arī ļoti nepatīkami. Bet, ja šādu huligānismu tomēr var saistīt ar neveselīgu humora izjūtu, tad nepatiess ziņojums par ēku rakšanu ir smags noziegums, par kuru atbildība ir paredzēta Art. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 207. pants.

Kas un kādā nolūkā zvana policijai, lai ziņotu par “ieliktu bumbu”? Pirmajā pilsoņu grupā jāiekļauj skolēni. Šāds huligānisms gandrīz vienmēr atklājas ļoti ātri.

Otro grupu veido pilsoņi ar garīgām slimībām. Atšķirībā no nepilngadīgajiem draiskuļiem šādi cilvēki nekādu atbildību nenes, tomēr var tikt izolēti no sabiedrības slēgtā ārstniecības iestādē, ja ar savu rīcību tiek apdraudēti apkārtējie vai paši sev.

Un trešā, mazākā, telefonhuligānu grupa ir pilsoņi, kuriem nav pamata ziņot par ievietotu bumbu. Kā liecina prakse, starp šādiem "kalnračiem" var būt diezgan parasti pieaugušie. Daži no viņiem zvana tikai aiz garlaicības.

Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 207. pants par telefona huligānismu paredz naudas sodu līdz 200 tūkstošiem rubļu. Ja viltus zvani veikti atkārtoti, tiesa var palielināt kompensācijas apmēru līdz 1 miljonam rubļu vai noteikt labošanas darbu (ieslodzījumu) līdz trim gadiem. Ja nepilngadīgais par “bumbu” ziņos policijai, viņa vecāki atlīdzinās materiālos zaudējumus.