Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 331. pants par militārpersonu kriminālatbildību par noziegumiem pret dienestu

Sodi par militāriem nodarījumiem ir diezgan bargi. Un tas nav pārsteidzoši, jo karavīri un virsnieki tiek aicināti uzturēt pilsoniskās sabiedrības un visas valsts drošību. Atteikšanās izpildīt pavēles, apvainojumi, vardarbība, neatļauta izbraukšana no dienesta vietas, hartas neievērošana dienesta pienākumu laikā, militārā īpašuma iznīcināšana rada negatīvas sekas, par kurām ir jāsauc pie atbildības visi atbildīgie.

Taču tajā pašā laikā ir nosacījums: izmeklēšanā jāatklāj, ka nodarījums izdarīts laikā, kad militārpersona pildīja savus pienākumus, pretējā gadījumā tas nav atzīstams par militāru. Tāpat tiesas lēmumu ietekmē nezināšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai tīši un izpratne par turpmāko iznākumu. Iepriekšēja līdzdalībnieku sazvērestība, nopietns kaitējums veselībai, ieroču pielietošana – tie visi ir atbildību pastiprinoši apstākļi, par kuriem sodāms maksimālais cietumsods.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas konstitūciju pilsoņiem ir jāaizstāv Tēvzeme, viņiem ir aizliegts izvairīties no militārā dienesta un graut tā kārtību. Visi karavīri un virsnieki ir juridiski atbildīgi par saviem pārkāpumiem neatkarīgi no viņu amatiem un dienesta pakāpes.

Vainīgie var būt obligātā dienesta karavīri un līgumkaravīri, kā arī, protams, par militāro dienestu rezervē atbildīgie, kas piedalās mācību nometnē. Noziedznieki tiek sodīti pēc tam, kad tiesa atzīst viņu vainu.

Tāpat tiek ņemts vērā, kādos apstākļos ─ tīši vai aiz neuzmanības tika pārkāpts likums, neatkarīgi no tā, vai militārpersona apzinājās savas darbības rezultātu vai ne. Tiesa neklasificēs kā kara noziegumu nodarījumu, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai, bet tajā pašā laikā nebūs arī militārā dienesta mēģinājuma.

Ir svarīgi atšķirt kara noziegumus un pārkāpumus. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 331. pants liecina, ka darbības, kas noved pie nāves vai vidēji smagiem/smagiem kaitējuma upuriem veselībai, tiek atzītas par noziedzīgu rīcību. Ieroču lietošana vai iepriekšēja vienošanās rada atbildības pieaugumu. No juristu komentāriem kļūst skaidrs, ka pārkāpumam, par kuru pienākas disciplināratbildība, ir maza nozīme. Citiem vārdiem sakot, tā sekas neatspoguļo iepriekšminēto bīstamības līmeni.

Lai lieta tiktu izskatīta tiesā kā militārs nodarījums, sastāvam jābūt šādām pazīmēm, kas to atšķir no citām noziedzīgām noziedzīgām darbībām:

  • likumpārkāpējs (subjekts) ir zināms un atrasts;
  • akts ​​vērtējams kā uzbrukums pilsoņu drošībai un valsts integritātei;
  • likums ir pārkāpts aiz neuzmanības vai ar nodomu;
  • vainīgais ir sasniedzis vecumu, kad iestājas kriminālatbildība par noziegumiem pret militāro dienestu;
  • pārkāpuma izdarīšanas brīdī apsūdzētais atradās armijā vai treniņnometnē.

Iztiesāšanas laikā tiek noskaidroti prettiesiskās darbības motīvi un rezultāti.

Faktiski var tikt atklāta trešo civiliedzīvotāju līdzdalība noziegumos kopā ar karavīriem vai virsniekiem. Šajā situācijā viņi tiek atzīti par līdzdalībniekiem. Viņiem ir noteikta kriminālatbildība, kas paredzēta par militāriem noziegumiem saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksu.

Likums nosaka, ka pārkāpēju ir iespējams sodīt arī pēc atbrīvošanas no armijas, taču tam ir jāievēro tādi nosacījumi kā noziedzīgas darbības izdarīšana dienesta laikā un gadu noilguma neizbeigšanās. .

Atbildība par kara noziegumiem

Militārie noziegumi iedalās vairākās kategorijās. Sodi par tiem ir sīki aprakstīti UKRF.

Šajā grupā ietilpst šādas nelikumīgas darbības:

Militārajam personālam ir pienākums ievērot hartu, visa patvaļa, kas var graut dienesta gaitu, ir sodāma ar likumu.

Šajā grupā ietilpst šādas nelikumīgas darbības:

  1. Par militārās vienības atstāšanu bez pavēlniecības atļaujas, par neatgriešanos noteiktajā laikā ar dienesta prombūtni no 2 līdz 10 dienām soda ar sešu mēnešu arestu vai nodošanu disciplinārdaļā līdz 12 mēnešiem. Ja šīs darbības izdarītas disciplinārbataljonā, tad tiek pieņemts lēmums par brīvības atņemšanu kolonijā uz laiku līdz diviem gadiem. Prombūtnes gadījumā no 10 līdz 30 dienām tiek piemērots dienesta ierobežojums līdz diviem gadiem / pārcelšana disbataljonā līdz diviem gadiem / cietumsoda izciešana līdz trim gadiem. Vairāk par vienu mēnesi - brīvības atņemšana līdz 5 gadiem.
  2. Dezertācija. Sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 7 gadiem. Ja ierocis paņemts bēgšanai no daļas vai vairāki obligātā dienesta karavīri bez atļaujas pametuši vienību, tad dienesta laiku var palielināt līdz 10 gadiem.
  3. Par nevēlēšanos pildīt savus tiešos pienākumus un izvairīšanos no tiem, izgudrojot slimību vai tīšu traumu, soda ar dienesta ierobežojumiem līdz 12 mēnešiem, ar sešu mēnešu arestu vai vienu gadu disbataljonā. Ja šīs darbības tiek veiktas, lai panāktu komisiju sev kaitējuma rezultātā, tad vainīgais tiek nosūtīts uz koloniju līdz 7 gadiem.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksu iesauktais var izvairīties no soda, ja viņš pirmo reizi izdarījis pārkāpumu smagu apstākļu kombinācijas dēļ.

To karavīru vai virsnieku dienesta pienākumu pildīšanas laikā veikto prettiesisko darbību sarakstā, kuru rezultātā nodarīts vai varētu rasties kaitējums valsts drošībai, ir iekļauts:

  • hartas pārkāpums, lai identificētu un aizsargātu valsti no uzbrukuma;
  • robeždienesta īstenošanas noteikumu neievērošana;
  • apsardzes pasākumu normu pārkāpšana;
  • likumu izpildes un drošības standartu neievērošana;
  • pareizu darbību pārkāpšana patruļas ietvaros;
  • grimstoša karakuģa pamešana, ko veica komanda, kas neveica visus nepieciešamos pasākumus, kā arī savas komandas ierindas darbinieki bez priekšnieka atļaujas.

Militārpersonas par noziegumiem pret militāro dienestu sauc kriminālatbildību ar dienesta ierobežojumu līdz diviem gadiem vai arestu uz sešiem mēnešiem, vai nodošanu dishay uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar brīvības atņemšanu no diviem līdz pieciem gadiem.

Smagu noziegumu iznākuma gadījumā tiek piemērota izciešana kolonijā no 5 līdz 10 gadiem Tiesneši var aizliegt komandiera personām strādāt amatā vai veikt noteiktas darba darbības uz laiku līdz trim gadiem.

Ja likums un kārtība tiek pārkāpta aiz neuzmanības, militārpersonas sauc kriminālatbildību par noziegumiem pret dienestu, nosakot dienesta ierobežojumus uz laiku līdz diviem gadiem vai nosūtot uz iecirkni uz laiku līdz diviem gadiem, vai nosūtot cietumā no trim līdz pieciem gadiem. ar tiesību strādāt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības atcelšanu uz laiku līdz trim gadiem .

Pārkāpumi militārā īpašuma glābšanā (346. ─ 348. pants)

Noziegumu grupā, kas nodarīja lielu kaitējumu vienības īpašumam, ietilpst:

  1. Par ieroču, munīcijas vai tehnisko līdzekļu tīšu iznīcināšanu vai salauzšanu soda ar naudas sodu līdz 80 000 rubļu vai 6 mēnešu izpeļņu, vai ar dienesta ierobežojumu līdz diviem gadiem, vai ar arestu uz trim mēnešiem, vai ar nodot arestu uz laiku līdz diviem gadiem vai izciešot uz laiku līdz diviem gadiem.
  2. Par ieroču, munīcijas vai tehniskā aprīkojuma iznīcināšanu vai bojāšanu neuzmanības dēļ, kas radījis lielus zaudējumus, — soda ar naudas sodu līdz 200 000 rubļu vai 18 mēnešu izpeļņu, vai ar dienesta ierobežojumu līdz diviem gadiem, vai ar 6 mēnešiem no arestu, vai nododot disbataljonam līdz diviem gadiem, vai izciešot uz laiku līdz diviem gadiem.
  3. Par noteikto uzticēto ieroču, munīcijas vai tehniskā aprīkojuma drošības standartu neievērošanu, ja tas izraisījis to zaudējumu nolaidības dēļ, — soda ar naudas sodu līdz 80 000 rubļu vai 6 mēnešu izpeļņu, vai ar dienesta ierobežojumu līdz uz diviem gadiem, vai ar 6 mēnešu arestu, vai nododot disbatam līdz diviem gadiem, vai izciešot uz laiku līdz diviem gadiem.

Par minētajām noziedzīgām darbībām, kuru izdarīšana nesusi ļoti smagus rezultātus, notiesātajiem vairumā gadījumu tiek piespriests cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem.

Militārā aprīkojuma lietošanas noteikumu pārkāpšana (349. ─ 352. pants)

Noteikto ieroču un tehnisko līdzekļu lietošanas normu pārkāpšana, kā likums, noved pie ļoti nopietna iznākuma.

Kriminālkodeksā ir ietverti šādi noziedzīgu nodarījumu veidi:
  • ieroču, munīcijas, radioaktīvo materiālu, sprāgstvielu un citu bīstamu priekšmetu ļaunprātīga izmantošana;
  • novirze no militāro transportlīdzekļu pareizas pārvaldības vai lietošanas;
  • militāro kuģu un lidmašīnu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana.

Par iepriekšminētajām darbībām, kas novedušas pie smaga iznākuma, soda ar dienesta ierobežojumu līdz diviem gadiem vai nosūtīšanu disbataljonā līdz diviem gadiem, vai ar arestu no 4 līdz 6 mēnešiem, vai/ieslodzījumu kolonijā līdz diviem gadiem ar aizliegumu par strādāšanu noteiktos amatos vai noteiktu darba darbību veikšanu līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām nezināšanas vai neuzmanības dēļ, kuras rezultātā iestājusies personas nāve, soda ar nosūtīšanu uz koloniju no 5 līdz 7 gadiem ar aizliegumu strādāt noteiktos amatos vai veikt noteiktas darba darbības uz laiku līdz trim gadiem.

Ja bojā gājuši vairāki cilvēki, prokurori izvirza prasību pagarināt izdienas termiņu no 7 uz 10 gadiem.

Uzsākot krimināllietu, izmeklētājam, lai pārliecinātos par izmeklēšanas pamatotību, pirmajā posmā jāiekļauj šādi dokumenti:

  • administratīvās lietvedības rezultātus daļēji;
  • dokumentu pārbaudes secinājumi;
  • informāciju no amatpersonām no struktūrvienības vadības;
  • militārie ziņojumi;
  • ārstu komisiju akti.

Lai izvērtētu situāciju, kādā izdarīts noziegums, nepieciešams veikt notikuma vietas apskati. Var būt nepieciešams apmeklēt arī izmeklējamā dzīvesvietas, taču tikai ar citu iedzīvotāju atļauju.

Visas iesaistītās personas — gan militārpersonas, gan civilās — tiek bez šaubām nopratinātas. Uz visiem izmeklētāju jautājumiem jāatbild arī vainīgo un cietušo vadītājiem. Ja pratināšanas laikā atklājas acīmredzamas pretrunas, tad tiek organizētas konfrontācijas aci pret aci.

Arī pirmajā izmeklēšanas posmā tiek veiktas šādas darbības:

  • cilvēku vai jebkādu priekšmetu identifikācija;
  • izmeklēšanas eksperiments;
  • saņemtās informācijas pārbaude uz vietas;
  • dokumentu izņemšana;
  • Meklēt;
  • aizdomās turamo personu arests.

Ja izmeklēšanas laikā, pamatojoties uz speciālām pārbaudēm, atklājas, ka vainīgajiem ir kāda slimība, lieta pret viņiem tiek izbeigta vai tiesnesis viņiem nosaka humānāku sodu.

Izmeklēšanas laikā pārkāpējus ir tiesības ievietot apsardzes namā vai pirmstiesas izolatorā. Par šo laiku jāizsniedz izziņa par apcietinājumā pavadīto laiku, kas jāpievieno lietas materiāliem.

Turpmāk pēc soda pasludināšanas šis laiks tiks skaitīts kā cietumā pavadītais laiks.

Saskaņā ar statistiku, visbiežāk krimināllietas pret karavīriem un virsniekiem tiek ierosinātas par šādiem likuma un kārtības pārkāpumiem:

  • apvainojumi un sitieni;
  • iesaucamo goda un cieņas aizskaršana ar augstāku pavēli;
  • dezertēšana;
  • nespēja atgriezties nodaļā noteikto stundu laikā.

Kā piemērs zemāk ir sniegta īsa prezentācija par tiesas sēžu un izmeklēšanas vēsturi par militāriem noziedzīgiem nodarījumiem.

Kaļiņingradas tiesa izskatīja krimināllietu par iesauktā piekaušanu un citu vardarbību savam tiešajam komandierim. Kopumā apsūdzētais saņēma sodu kā pārcelšanu uz disbataljonu uz vienu gadu.

Privoļžska tiesa piesprieda iesauktajam karavīram, kurš pēc saviem ieskatiem pameta militāro vienību uz laiku vairāk nekā vienu mēnesi, lai izvairītos no dienesta armijā, piesprieda nosūtīšanu uz koloniju-apmetni uz diviem gadiem.

Veicot izmeklēšanas pasākumus par likumā noteikto attiecību pārkāpšanu starp iesaucamiem, kuru būtība bija savstarpēji apvainojumi un piekaušana, tika nolemts izmeklēšanu pārtraukt. Iemesls tam bija fakts, ka kaujas brīdī ierindas karavīri nepildīja militāros pienākumus, līdz ar to nevarēja izdarīt likumpārkāpumu saistībā ar militāro dienestu.

Krievijas Federācijas Augstākās tiesas militārā kolēģija izskatīja krimināllietu par militārpersona tīšu slepkavību un vienības neatļautu pamešanu uz laiku, kas ilgāks par 10 dienām, bet mazāks par vienu mēnesi. Pārkāpējam tika piespriests 10 gadu cietumsods stingrā režīma kolonijā.

Krievijas likumdošana nosaka diezgan smagu kriminālatbildību pret militāro dienestu. Sodus par tiem var pieņemt tikai militārās tiesas.

Lai noziedzīga darbība tiktu atzīta par militāru darbību, vispirms ir jāpierāda tās darbība saistībā ar noteikto dienesta kārtību.